Lūk, par ko ES līderi šorīt vienojās, kas tieši ir jāuzsāk pret Krieviju: ''Cilvēki mirst''

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt “maksimālas ietekmes” sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar “maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti”.

ES samits sākās ceturtdien – dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā, raksta portāls apollo.lv

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka “viņš nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz”, pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete – otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju – “vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā”.

Fon der Leiena neminēja sīkākas detaļas, bet EK sastādītā sarakstā bija ierosināts attiecināt ES sankcijas arī uz divām Krievijas privātbankām – “Alfa Bank” un “Bank Otkritije”.

Lasi vēl: 13 cilvēki devās svinēt kāzas, bet vēlāk visus atrada mirušus akā: ”cilvēki iekrita dziļā akā”

Tajā arī bija aicināts aizliegt Krievijas pilsoņiem noguldīt ES bankās vairāk par 100 000 eiro vai iegādāties eiro denominētus vērtspapīrus.

Fon der Leiena sacīja, ka šīs sankcijas “palielinās Krievijas aizņemšanās izmaksas, paaugstinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecisko bāzi”.